Bībeles stunda Skype, videoieraksts 6.08.2020.

Mateja ev. 27.nodaļa (Mk 15:1; Lk 23:1–2; Jņ 18:28–32)
​1 Agri no rīta visi virspriesteri un tautas vecajie pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt; 2 sasējuši Jēzu, viņi nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.
Jūdas nāve
3 Kad Jūda, viņa nodevējs, redzēja, ka Jēzus notiesāts uz nāvi, viņš, sirdsapziņas mocīts, aiznesa atpakaļ virspriesteriem un vecajiem trīsdesmit sudraba gabalus, 4 sacīdams: “Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis.” Bet tie atbildēja: “Kāda mums gar to daļa, skaties pats.” 5 Jūda, nometis naudu templī, aizgāja un pakārās. 6 Virspriesteri paņēma naudu un sacīja: “Nav atļauts to likt tempļa ziedojumu lādē, jo tā ir asins nauda.” 7 Tad tie nolēma par šo naudu nopirkt podnieka tīrumu, kur apglabāt svešiniekus. 8 Tādēļ šo tīrumu sauc par Asins tīrumu līdz pat šai dienai. 9 Tad arī piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis: un tie saņēma trīsdesmit sudraba naudas gabalus, maksu, ko Israēla bērni bija noteikuši par viņu, 10 un atdeva to par podnieka tīrumu, kā Kungs man bija pavēlējis.
Pilāts pratina Jēzu
(Mk 15:2–5; Lk 23:3–5; Jņ 18:33–38)
11 Tad Jēzus tika atvests pārvaldnieka priekšā, un tas viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus teica: “Tu to saki.” 12 Bet uz apsūdzībām, ko pret viņu cēla virspriesteri un vecajie, viņš neatbildēja nekā. 13 Tad Pilāts viņam sacīja: “Vai tu nedzirdi, kā tie tevi apsūdz?” 14 Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.
Jēzum piespriež nāves sodu
(Mk 15:6–15; Lk 23:13–25; Jņ 18:39–19:16)
15 Pārvaldniekam bija paradums uz svētkiem atlaist vienu apcietināto, to, kuru ļaužu pūlis vēlējās. 16 Tobrīd viņam cietumā bija kāds sevišķi pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba. 17 Kad ļaudis sapulcējās, Pilāts tiem jautāja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?” 18 Pilāts saprata, ka tie viņu bija nodevuši skaudības dēļ. 19 Bet, kad Pilāts sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņam ziņu: “Nenodari neko šim taisnajam, es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.” 20 Bet virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli, lai tie lūdz atlaist Barabu, bet Jēzu lai nodod nāvē. 21 Tad pārvaldnieks jautāja ļaudīm: “Kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Tie sauca: “Barabu.” 22 Pilāts jautāja tiem: “Ko lai es daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Tie visi sauca: “Lai viņu sit krustā!” 23 Viņš jautāja: “Ko gan viņš sliktu darījis?” Tad tie kliedza vēl skaļāk: “Lai sit krustā!” 24  Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, bet troksnis top arvien lielāks, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu pūļa priekšā, teikdams: “Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši.” 25 Visi ļaudis sauca: “Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!” 26 Tad Pilāts tiem atlaida Barabu, bet Jēzu nodeva šaustīt un sist krustā.