Bībeles stunda Skype, videoieraksts 28.05.2020.

Mateja ev. 21:33-46 un Mateja ev. 22:1-14  
33 Klausieties citu līdzību! Reiz kāds nama saimnieks iestādīja vīnadārzu, to iežogoja, ierīkoja vīnspaidu, uzcēla torni un izdeva dārzu vīnkopjiem, bet pats aizceļoja. 34 Kad pienāca augļu ienākšanās laiks, viņš aizsūtīja savus kalpus pie vīnkopjiem, lai tie saņemtu no viņiem augļus. 35 Vīnkopji, sagrābuši šos kalpus, citus piekāva, citus nosita, vēl citus nomētāja akmeņiem. 36 Tad viņš sūtīja citus kalpus, vairāk nekā iepriekš, taču arī ar tiem viņi darīja tāpat. 37 Tad nama saimnieks sūtīja pie tiem savu dēlu, domādams: no mana dēla tie taču kaunēsies. 38 Bet vīnkopji, viņa dēlu ieraudzījuši, runāja savā starpā: šis ir mantinieks! Ejam, nonāvējam viņu – un mantojums būs mūsu. 39 Un, viņu sagrābuši, tie izmeta viņu ārā no vīnadārza un nonāvēja. 40 Kad atnāks vīnadārza saimnieks, ko viņš darīs ar šiem vīnkopjiem?” 41 Tie atbildēja: “Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nonāvēs un izdos vīnadārzu citiem vīnkopjiem, kas viņam atdos augļus laikus.” 42  Tad Jēzus tiem jautāja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos?
Akmens, ko nama cēlāji atmetuši,
ir kļuvis par stūrakmeni;
tas ir Kunga darbs
un brīnums mūsu acīs. –
43 Tādēļ es jums saku: Dieva valstība jums tiks atņemta un atdota pagāniem, kas nesīs augļus. 44 Un, kas kritīs uz šo akmeni, tas sašķīdīs, bet, uz kuru tas kritīs, to tas satrieks putekļos.” 45 Virspriesteri un farizeji, dzirdēdami viņa līdzības, saprata, ka viņš runājis par tiem. 46 Tie gribēja viņu sagūstīt, bet baidījās no ļaudīm, jo tie turēja viņu par pravieti.

22.nodaļa
​1 Jēzus tiem atkal runāja līdzībās: 2 “Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas. 3 Viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt. 4 Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām! 5 Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās. 6 Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja. 7 Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu. 8 Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi; 9 ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat! 10 Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem. 11 Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs. 12 Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. 13  Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. 14 Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.”