janabaznica

1.Korintiešiem 1:10-18 10 Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā. 11 Jo man par jums, mani brāļi, ir pienākušas ziņas no Hloes nama ļaudīm, ka jūsu starpā ir ķildas. 12 Es gribu teikt to, ko pie jums visur dzird runājam, viens saka: es turos pie Pāvila, otrs: es pie Apolla, trešais: es pie Kēfas, bet ceturtais: es pie Kristus. 13 Vai tad Kristus ir dalīts? Vai tad Pāvils ir par jums krustā sists? Jeb vai jūs esat kristīti uz Pāvila vārdu? 14 Paldies Dievam, ka es pie jums cita neviena neesmu kristījis kā vien Krispu un Gaju; 15 tā neviens nevar teikt, ka jūs esat kristīti uz manu vārdu. 16 Es gan kristīju arī Stefanas namu, bet neatceros, vai vēl kādu citu būtu kristījis. 17 Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģēliju sludināt, ne gudriem vārdiem, lai Kristus krusts nepaliktu bez satura. 18 Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.

Mateja ev. 4:12-23 12 Bet Jēzus, dzirdēdams, ka Jānis nodots, atgriezās Galilejā. 13 Viņš atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulona un Naftaļa robežās, 14 ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka: 15 Zebulona zeme un Naftaļa zeme, piejūras ceļš, Aizjordāna, citu tautu Galileja, 16 ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas sēdēja nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi. - 17 No tā laika Jēzus iesāka sludināt, sacīdams: "Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi." 18 Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. 19 Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." 20 Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam. 21 Un, no turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju tīklus lāpām, un Viņš tos aicināja. 22 Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam. 23 Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.

Jesajas grāmata 7. un 8. nodaļa 7.nodaļa 17 Bet Tas Kungs sūtīs arī pār tevi un tavu tautu, un pār visu tava tēva namu dienas, kādas nav bijušas kopš tā laika, kad Efraims atšķīrās no Jūdas, proti: Asīrijas ķēniņu!" 18 Tanī dienā Tas Kungs atvedīs tās dzēlējas mušas, kas ir Ēģiptē pie Nīlas upes ietekas, un bites, kas ir Asīrijā, 19 un tās nāks un apmetīsies ielejās, klinšu plaisās, visos ērkšķu krūmos un visur ganībās. 20 Tanī dienā Tas Kungs nodzīs ar nazi, kas viņpus upes, proti, ar Asīrijas ķēniņu, galvas matus un kājas spalvas un noskūs arī bārdu. 21 Tanī dienā cilvēks turēs vienu gotiņu un divi aitas. 22 Tā dos tik daudz piena, ka viņš ēdīs biezpienu. Jo ikviens, kas būs palicis dzīvs šai zemē, pārtiks no biezpiena un medus. 23 Tanī laikā katrā vietā, kur tagad stāv tūkstotis vīnakoku tūkstoš sudraba gabalu vērtībā, būs tikai ērkšķi un čūkšļi. 24 Turp ies tikai ar bultām un stopiem, jo visa zeme būs kļuvusi par ērkšķiem un čūkšļiem. 25 Visi kalnu tīrumi, ko tagad apstrādā ar kapļiem, - turp tad neies aiz bailēm no ērkšķiem un čūkšļiem, - būs liellopu ganības un vietas, ko izmīdīs aitas. 8.nodaļa 1 Un vēl Tas Kungs man pavēlēja: "Ņem lielu galdiņu un raksti uz tā ar cilvēka rakstu: Maher šalal haš bas. 2 Un ņem uzticamus un man zināmus lieciniekus, priesteri Ūriju un Zahariju, Jeberehijas dēlu!" 3 Pēc tam es aizgāju pie pravietes un tuvo jos tai; kad tā bija tapusi grūta un dzemdēja dēlu, Tas Kungs man sacīja: "Dod viņam vārdu: Maher šalal haš bas! 4 Jo, iekāms vēl zēns mācēs saukt: mans tēvs, mana māte, - Damaskas mantu un Samarijas laupījumu aiznesīs projām Asīrijas ķēniņam." 5 Tad Tas Kungs vēl runāja uz mani un man teica: 6 "Par sodu, tādēļ ka šī tauta neieredz Siloas lēnos ūdeņus un draudzējas ar Recīnu un Remaljas dēlu, 7 Tas Kungs liks pārvelties pār viņiem varenās un plašās Eifratas upes ūdeņiem, tas ir, Asīrijas ķēniņam ar visu viņa karaspēku. Un tas kā milzu upe izplūdīs pa visām tās pietekām, izkāps ārā no visiem saviem krastiem, 8 ielauzīsies Jūdā, pāršļāksies pāri tai un pārplūdinās to visu, tā ka ūdens sniegsies iedzīvotājiem līdz kaklam, un ar saviem izplestajiem spārniem piepildīs visu tavu zemi, Imanuēl, cik tālu tā vien sniedzas!" 9 Esiet sašutušas, tautas, un tomēr trīciet izmisumā! Uzklausait, tālie zemes gali! Taisieties cīņai un tomēr krītiet izmisumā! Taisieties cīņai un tomēr krītiet izmisumā! 10 Izdomājiet plānu, taču tas nepiepildīsies; pieņemiet lēmumu, bet tas neīstenosies, jo ar mums ir Dievs! 11 Jo tā Tas Kungs man sacīja, kad Viņa roka mani vadīja un Viņš man lika nestaigāt šās tautas ceļus, runādams man šādus vārdus: 12 "Neturiet par sazvērestību visu to, ko šī tauta tā sauc, un nebīstieties no tā, no kā šī tauta bīstas, un neturiet to par kaut ko šausmīgu. 13 Nē, bet turiet gan par svētu To Kungu Cebaotu, bīstieties Viņu, Viņš lai jums iedveš bailes un šausmas! 14 Tad Viņš būs svētums, un tai pašā laikā Viņš būs par apgrēcības akmeni un par piedauzības klinti abiem Israēla namiem, par valgu un par slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem, 15 tā ka daudzi no viņiem paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti." 16 Es ieslēgšu Tā Kunga liecības un aizzīmogošu Viņa norādījumus savos mācekļos! 17 Es cerēšu uz To Kungu, kas paslēpis Savu vaigu Jēkaba namam, un paļaušos uz Viņu! 18 Redzi, še esmu es un tie bērni, ko Tas Kungs man devis par zīmi un brīnumu Israēlā no Tā Kunga Cebaota, kas mājo Ciānas kalnā. 19 Bet, kad jums sacīs: "Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas muld un čukst," - tad atsakait: "Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušajiem? 20 Jāturas pie bauslības un liecības! Ja nē, tad runātam vārdam neausīs rīta gaisma!" 21 Tie blandīsies apkārt pa visu savu zemi, būdami nelaimīgi un izsalkuši. Izsalkumā un dusmās tie uzvedīsies vai gluži neprātīgi, tie nolādēs savu ķēniņu un savu Dievu. 22 Lai viņi skatās uz augšu vai uz zemi, visur tiem pretī raudzīsies tikai nomāktība bēdās un tumsa; viņus visus pārņēmis izbaiļu pilns drūmums, un viņi maldās necaurredzamas nakts tumsībā. 23 Bet tumsa nepaliks ap tiem, kam tagad bailes un bēdas. Kā agrākos laikos Viņš apkaunoja Zebulona zemi un Naftaļa zemi, tā vēlākā laikā Viņš cels godā piejūras ceļu, Aizjordānu, citu tautu Galileju.

Jesajas 7:1-16 1 Jūdas ķēniņa Ahasa, Jotāma dēla, Usijas dēla, dienās notika, ka Sīrijas ķēniņš Recīns un Israēlas ķēniņš Peka, Remaljas dēls, uzbruka Jeruzālemei, bet nespēja to sekmīgi aplenkt. 2 Kad Dāvida namam paziņoja: sīrieši ir iebrukuši ar lielu karaspēku Efraimā, - tad trīcēja viņa sirds un viņa tautas sirds, kā mežā koki trīc vējā. 3 Tad Tas Kungs pavēlēja Jesajam: "Izej ar savu dēlu Šear-Jašubu Ahasam pretī ūdens vada galā pie augšējā dīķa ceļā uz velētāju tīrumu 4 un saki viņam: neuztraucies un esi mierīgs! Nebaidies, un tava sirds lai neiztrūcinās no šiem abiem kūpošiem satrunējušiem stumbeņiem, no Recīna un viņa sīriešu, nedz arī no Remaljas dēla dusmu kvēles! 5 Pretstatā tam, ka sīrieši pret tevi domājuši ļauni, kopā ar Efraimu un Remaljas dēlu sacīdami: 6 iesim pret Jūdu, aplenksim un iekarosim to un iecelsim tur par ķēniņu Tabeēla dēlu! - 7 Dievs Tas Kungs saka: tas tā neizdosies un nenotiks! 8 Jo, kā Sīrijas galva ir Damaska, tā Damaskas galva ir Recīns, un sešdesmit piecu gadu laikā Efraimu satrieks, tā ka šī cilts nebūs vairs tauta. 9 Un, kā Efraima galva ir Samarija, tā Samarijas galva ir Remaljas dēls. Bet, ja jūs neticēsit, jūs nepastāvēsit!" 10 Un Tas Kungs vēl runāja uz Ahasu: 11 "Izlūdzies sev zīmi no Tā Kunga, sava Dieva, prasi, lai tā parādītos, nākdama vai nu no elles dziļumiem, vai no debesu augstumiem!" 12 Bet Ahass atbildēja: "Es neprasīšu un nekārdināšu To Kungu." 13 Tad Jesaja sacīja: "Klausaities, jūs no Dāvida nama! Vai jums vēl nepietiek kaitināt un apgrūtināt cilvēkus, ka jūs apgrūtināt un kaitināt arī manu Dievu? 14 Tādēļ Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls. 15 No biezpiena un medus viņš pārtiks, kamēr viņš pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt. 16 Un, pirms tas zēns pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt, zeme, no kuras abiem ķēniņiem tev tagad bailes, būs tukša un kaila padarīta.

Mateja ev. 2:9-12 9 To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. 10 Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. 11 Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. 12 Un sapnī saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.

Mateja ev. 2:1-12 1 Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: 2 "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt." 3 Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. 4 Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt. 5 Un tie viņam sacīja: "Bētlemē, Jūdas zemē; jo tā raksta pravietis: 6 un tu, Bētleme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu." 7 Tad Hērods paslepen saaicināja gudros, sīki izjautāja tiem par zvaigznes atspīdēšanas laiku. 8 Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: "Eita un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un, kad jūs Viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka arī es aizeju un Viņu pielūdzu." 9 To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. 10 Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. 11 Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. 12 Un sapnī saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.

Jāņa ev. 1:1-14 1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. 2 Tas bija iesākumā pie Dieva. 3 Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. 4 Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. 5 Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. 6 Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. 7 Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. 8 Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. 9 Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. 10 Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. 11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. 12 Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, 13 kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. 14 Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.

Jāņa ev. 1:1-14 1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. 2 Tas bija iesākumā pie Dieva. 3 Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. 4 Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. 5 Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. 6 Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. 7 Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. 8 Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. 9 Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. 10 Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. 11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. 12 Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, 13 kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. 14 Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.

Lūkas ev. 2, 8-20 2 Un šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā. 3 Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā. 4 Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, 5 ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta. 6 Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. 7 Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī. 8 Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, 9 un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. 10 Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: 11 jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. 12 Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu." 13 Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: 14 "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts." 15 Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: "Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot." 16 Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. 17 Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. 18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. 19 Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. 20 Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.

Eņģeļu vēsts ganiem Lūkas ev. 2:8-20 8 Tajā pašā apvidū gani nomodā zem klajas debess sargāja savus ganāmpulkus. 9 Un Kunga eņģelis tiem piestājās, Kunga godība viņus apmirdzēja, un tie ļoti izbijās. 10 Eņģelis tiem sacīja: “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, 11 jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs. 12 Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.” 13 Piepeši tur pie eņģeļa bija redzama debespulku draudze, tie slavēja Dievu un sacīja: 14 “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā viņam labs prāts.” 15 Kad eņģeļi aizgāja no tiem debesīs, gani savā starpā runāja: “Iesim uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Kungs mums ir pavēstījis.” 16 Un tie steigšus nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. 17 Kad viņi to redzēja, tie pavēstīja, kas viņiem par šo bērniņu bija sacīts. 18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to, ko gani viņiem bija sacījuši. 19 Un Marija visus šos vārdus paglabāja sevī, sirdī tos pārdomādama. 20 Un gani griezās atpakaļ, teikdami un slavēdami Dievu par visu, ko bija dzirdējuši un redzējuši, kā viņiem tas bija sacīts.

Jesajas 5, 6 Jesajas 5. 22 Bēdas lai tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā un spēkavīri darīt reibinošus dzērienus, 23 kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam! 24 Tādēļ, tāpat kā uguns aprij salmus un kā sakaltuši stublāji saplok liesmās, tā saplaks viņu sakne kā prauli, un viņu ziedi aizlidos kā putekļi, jo viņi ir atmetuši Tā Kunga Cebaota bauslību un nicinājuši Israēla Svētā vārdu. 25 Tādēļ arī iedegās Tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņš izstiepa Savu roku pret viņiem un viņus sita, ka kalni trīcēja un viņu līķi kā mēsli gulēja uz ielas. Tomēr Viņa dusmas vēl nav rimušas un mitējušās, un Viņa roka arvien vēl pacelta. 26 Un Viņš pacels par zīmi karogu tālajām tautām un aicinās kādu no zemes gala, un redzi, tā steigšus jau tuvojas. 27 Un nav neviena nedz piekusuša, nedz ļodzīga viņu vidū; neviens nesnauž un neguļ, nevienam neatraisās viņa gurnu josta, un nevienam nepārtrūkst viņa kurpju siksnas. 28 Viņu bultas ir asas un viņu stopi ir stingri uzvilkti; viņu zirgu nagi ir cieti kā klints, un viņu ratu riteņi kā viesulis; 29 viņu balsu dunoņa ir kā lauvas rūkoņa, tie rūc kā jauni lauvas, kas ņurdēdami sagrābj laupījumu un to aiznes, un nav neviena, kas viņiem to atņemtu! 30 Pār to velsies tanī dienā kā jūras bangas; kad raudzīsies uz zemi, tur klāsies baiga tumsa, un aiz miglas un padebešu segas vairs neliksies gaisma spīdam. Jesajas 6. 1 Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. 2 Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. 3 Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: "Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!" 4 Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. 5 Tad es izsaucos: "Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!" 6 Tad pielidoja man klāt viens serafs, viņam rokā bija kvēlojoša ogle, ko viņš ar lūkšām bija paņēmis no altāra. 7 Ar to viņš aizskāra manu muti un teica: "Redzi, tai aizskarot tavas lūpas, tavs noziegums ir deldēts un tavi grēki piedoti!"

Mateja ev. 1,18-25 18 Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: kad Viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, notika, pirms tie nāca kopā, ka viņa kļuva grūta no Svētā Gara. 19 Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt. 20 Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. 21 Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem. 22 Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams: 23 redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums." 24 Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis, viņš ņēma savu sievu pie sevis. 25 Un viņš to neatzina, līdz kamēr viņa bija dzemdējusi Dēlu, un deva Tam vārdu Jēzus.

Jesajas 5:10-24 10 Jo desmit jūga vietas (birzumi) vīnadārza nesīs tikai vienu vien spaini vīna un viens homers sēklas tikai vienu pūru." 11 Bēdas lai tiem, kas jau rīta agrumā kāro pēc reibinošiem dzērieniem un sēd līdz vēlam vakaram, lai apreibinātos ar vīnu! 12 Tur ir cītaras un arfas, bungas un flautas un vīns viņu dzīrēs, bet Tā Kunga ceļus viņi neierauga, un Viņa roku darbu viņi neredz. 13 Tādēļ mana tauta tiks aizvesta trimdā, saprāta trūkuma dēļ, viņas dižciltīgie cietīs badu, un lielākā tās daļa mocīsies slāpēs. 14 Tādēļ elle atpleš savu rīkli un atver plaši savu muti, lai tur nogrimtu Jeruzālemes dižciltīgie, tās ļaužu bari, dzīves burzma un troksnis un visi, kas tur līksmojas. 15 Tas nolieks pie zemes vienkāršos ļaudis, pazemos labākos un liks noslīgt pie zemes uzpūtīgo acīm. 16 Bet Tas Kungs Cebaots dižens stāvēs ar Savu tiesu, un svētais Dievs svēts parādīsies Savā taisnībā. 17 Un jēri tur ganīsies it kā savās ganībās, un svešinieki noēdīs bagāto atmatā pamestās druvas. 18 Bēdas tiem, kas velk pie sevis netaisnību ar melu saitēm un grēku kā ar ratu virvēm, 19 kas saka: "Lai Viņš steidzas, lai Viņš pasteidzina Savu darbu, ka mēs to redzam! Lai notiek un piepildās Israēla Svētā lēmums, lai mēs to saredzam un lai tas mums top saprotams!" 20 Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu! 21 Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās! 22 Bēdas lai tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā un spēkavīri darīt reibinošus dzērienus, 23 kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam! 24 Tādēļ, tāpat kā uguns aprij salmus un kā sakaltuši stublāji saplok liesmās, tā saplaks viņu sakne kā prauli, un viņu ziedi aizlidos kā putekļi, jo viņi ir atmetuši Tā Kunga Cebaota bauslību un nicinājuši Israēla Svētā vārdu.

Filipiešiem 4:4-7 4 Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties! 5 Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem; Tas Kungs ir tuvu. 6 Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. 7 Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.

Mateja ev. 11:2-11 2 Un, kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem 3 un lika Viņam sacīt: "Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?" 4 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: 5 akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. 6 Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas." 7 Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: "Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauba? 8 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. 9 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis. 10 Šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt. - 11 Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.

Jesajas 4.nodaļa 1 Tanī dienā septiņas sievas pieķersies vienam vīram un sacīs: "Mēs ēdīsim pašas savu maizi un tērpsimies pašas savās drēbēs, tikai ļauj mums saukties tavā vārdā, atņem mums mūsu negodu!" 2 Tanī dienā Tā Kunga jauno atvašu dzinums būs par glītumu un par godu un zemes auglis par lepnumu un jaukumu Israēla izglābtajiem. 3 Tad Ciānā pāri palikušie un Jeruzālemē savu dzīvību paglābušie tiks nosaukti: Viņa svētie, visi, kas Jeruzālemē uz dzīvi pierakstīti. 4 Kad Tas Kungs nomazgās Ciānas sievu un meitu nešķīstumus un iznīdēs Jeruzālemes vidū tās daudzos asinsgrēkus ar tiesas un šķīstīšanas garu, 5 tad Tas Kungs klās pār visu Ciānas kalnu un tā svētku sapulcēm padebesi un dūmus dienā un uguns gaismas mirdzumu naktī; un pār visu klāsies Tā Kunga godības pārsegs, 6 kas dos pavēni no saules karstuma dienā un pajumti negaisā un lietū. Jesajas 5.nodaļa 1 Es dziedāšu par savu dvēseles draugu, sava sirdsdrauga dziesmu par viņa vīnadārzu! Manam sirsnīgajam draugam bija vīnadārzs auglīgā pakalnā. 2 Viņš to apraka, iztīrīja no akmeņiem un apstādīja ar labiem vīnakoka stādiem; tā vidū viņš uzcēla torni, izcirta vietu vīna spaidam un sagaidīja, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa skābas vīnogas. 3 Tad nu jūs, Jeruzālemes iedzīvotāji, un jūs, Jūdas vīri, spriediet tiesu starp Mani un Manu vīnadārzu! 4 Kas tad Man vēl bija ko darīt Savā vīnadārzā, ko Es nebūtu darījis? Kāpēc gan Es gaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas? 5 Es jums teikšu, ko Es darīšu ar Savu vīnadārzu: Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda. 6 Es to aizlaidīšu postā, to vairs neapgraizīs un neapraks, tā ka tur augs ērkšķi un dadži, Es pavēlēšu mākoņiem, lai tam lietu vairs nedod. - 7 Tā Kunga Cebaota vīnadārzs ir Israēla nams, un Jūdas vīri ir stādi, kam pieder Viņa sirds. Viņš sagaida taisnu tiesu, bet redzi, izlej asinis, taisnīgumu, bet redzi, atskan vaimanas! 8 Bēdas tiem, kas ceļ namu pēc nama un iegūst tīrumu pēc tīruma, kamēr nekas vairs pāri nepaliek, un jūs esat vienīgie zemes īpašnieki! 9 Manās ausīs skan Tā Kunga Cebaota vārds: "Tiešām, būs daudz lielu un skaistu postā aizlaistu namu, tie stāvēs tukši! 10 Jo desmit jūga vietas (birzumi) vīnadārza nesīs tikai vienu vien spaini vīna un viens homers sēklas tikai vienu pūru." 11 Bēdas lai tiem, kas jau rīta agrumā kāro pēc reibinošiem dzērieniem un sēd līdz vēlam vakaram, lai apreibinātos ar vīnu! 12 Tur ir cītaras un arfas, bungas un flautas un vīns viņu dzīrēs, bet Tā Kunga ceļus viņi neierauga, un Viņa roku darbu viņi neredz. 13 Tādēļ mana tauta tiks aizvesta trimdā, saprāta trūkuma dēļ, viņas dižciltīgie cietīs badu, un lielākā tās daļa mocīsies slāpēs. 14 Tādēļ elle atpleš savu rīkli un atver plaši savu muti, lai tur nogrimtu Jeruzālemes dižciltīgie, tās ļaužu bari, dzīves burzma un troksnis un visi, kas tur līksmojas. 15 Tas nolieks pie zemes vienkāršos ļaudis, pazemos labākos un liks noslīgt pie zemes uzpūtīgo acīm. 16 Bet Tas Kungs Cebaots dižens stāvēs ar Savu tiesu, un svētais Dievs svēts parādīsies Savā taisnībā.

Jesajas grāmata 2:12 - 3:18 12 Jo Tas Kungs Cebaots turēs tiesas dienu pār visiem, kas lieli un lepni, pār visiem varenajiem, lai tos pazemotu, 13 pār visiem Libānas augstajiem ciedru kokiem un pār Basanas ozoliem, 14 un pār visiem augstajiem kalniem un pakalniem, 15 pār visiem augstajiem torņiem un pār visiem stiprajiem mūriem, 16 pār visiem Taršišas kuģiem un pār visām lieliskajām laivām. 17 Tad cilvēku lepnība tiks pazemota un vīru augstprātība lauzta, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā. 18 Bet elka dieviem būs beigas. 19 Cilvēki paslēpsies klints alās un zemes plaisumos aiz bailēm no Tā Kunga un Viņa varenās godības, kad Viņš celsies, lai iztrūcinātu zemi. 20 Tanī dienā cilvēki atmetīs savus sudraba un zelta elka dievus, ko viņi bija darinājuši pielūgsmei, aizmetīs tos projām žurkām un sikspārņiem 21 un paslēpsies klinšu aizās un klinšu alās bailēs no Tā Kunga un Viņa varenās godības, kad Viņš celsies, lai zemei iedvestu bijību. 22 Nepaļaujieties uz cilvēku, kam tikai dvaša nāsīs, jo par ko gan tas turams? 1 Tad nu ziniet - Tas Kungs Cebaots atraus Jeruzālemei un Jūdai katru atbalstu un palīdzību - palīdzību ar maizi un ūdeni, 2 atņems varoņus un karavīrus, tiesnešus un praviešus, zīlniekus un vecajus, 3 virsniekus, cienījamus vīrus un padomniekus, dažādu mākslu pratējus un vainu apvārdotājus. 4 Zēnus Es viņiem došu par virsniekiem, un vieglprātīgi neprašas valdīs pār tiem. 5 Tauta būs apspiesta, cits citam māksies virsū, katrs savam tuvākam; zēns uzstāsies pret sirmgalvi un palaidnis pret cienības pilno. 6 Ja tad nu kāds savu brāli pierunās sava tēva namā, sacīdams: "Tev ir vēl apmetnis, tev jābūt mūsu priekšniekam, un šī drupu kaudze lai paliek tavā pārvaldībā!" 7 Tad viņš tai pašā dienā atbildēs un sacīs: "Nē, es negribu būt brūču dziedinātājs, man mājās nav ne maizes, ne drēbju. Neceliet mani par tautas vadoni!" 8 Jo Jeruzāleme brūk kopā, un Jūda kritīs, tādēļ ka viņu mēle un darbi ir pret To Kungu, lai kaitinātu Viņa cildenuma pilnās acis. 9 Viņu nekautrīgā sejas izteiksme liecina pret viņiem, par saviem grēkiem tie runā atklāti, kā citkārt sodomieši, un tos neslēpj. Bēdas viņu dvēselēm, jo viņi paši sev dara ļaunu! 10 Lieciniet par taisno, ka viņam labi klāsies, jo viņš baudīs sava darba augļus. 11 Bet bēdas bezdievim! Jo viņam labi nebūs: viņam atmaksās pēc viņa roku darba. 12 Ak, mana tauta! Tās vadoņi ir bērni, un sievas valda pār viņu. Ak, mana tauta! Tavi vadoņi ir tavi maldinātāji, viņi padara neejamu to ceļu, pa kuru tev jāstaigā. 13 Tas Kungs ceļas, lai darītu zināmu Savu sūdzību, lai spriestu tiesu pār tautām. 14 Tas Kungs nāk tiesāt Savas tautas vecajus un lielkungus: "Jūs, jūs esat nopostījuši vīnadārzu! Nabagiem nolaupītā manta ir jūsu namos! 15 Kā jūs uzdrošināties postīt Manu tautu un satriekt nabagus? - tā saka Tas Kungs Cebaots. 16 Tad vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas ir kļuvušas lepnas, staigā ar paceltu galvu un raida visapkārt nekautrīgus skatus un tipina sīkiem solīšiem, skandinādamas savu kurpju važiņas, 17 tad Tas Kungs padarīs Ciānas meitām galvu pliku, un Tas Kungs atsegs viņu kaunumu. 18 Tanī dienā Tas Kungs atņems viņām viņu rotas: kāju sprādzītes, pieres saites un pusmēnešus, [...]

Lūkas ev. 21:25-28 25 Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. 26 Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. 27 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. 28 Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas."

Mateja ev. 24:36-44 36 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs. 37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, 39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 40 Tad divi būs laukā, vienu pieņems, otru atmetīs. 41 Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs. 42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk. 43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. 44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.

Jesajas 2:1-18 1 Šī ir tā atklāsme, ko Jesaja, Amoca dēls, saņēma par Jūdu un Jeruzālemi. 2 Laiku beigās notiks, ka Tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visas tautas. 3 Un nāks daudzas tautas un sacīs: "Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!" Jo no Ciānas izies pamācība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes. 4 Tad Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīnadārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot. 5 Jēkaba nams, nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā! 6 Tu esi atmetis Savu tautu, Jēkaba namu, jo tie pilni austrumu negantības, tie ir zīlnieki kā filistieši, un tie draudzējas ar svešinieku bērniem. 7 Viņu zeme ir pilna ar sudrabu un zeltu, tiem ir mantas bez gala. Viņu zeme ir pilna ar zirgiem, tiem kara ratu ir bezgala daudz. 8 Bet viņu zeme ir arī elka dievu pilna, viņi pielūdz paši savu roku darbu, to, ko viņu pašu pirksti darinājuši. 9 To priekšā liecas vienkāršā tauta, un pazemojas arī dižciltīgie; Tu to viņiem nepiedosi. 10 Lien iekšā klints alā un paslēpies zemē bailēs no Tā Kunga un Viņa varenās godības! 11 Cilvēku lepnās acis tiks apkaunotas un vīru iedomība pazemota, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā. 12 Jo Tas Kungs Cebaots turēs tiesas dienu pār visiem, kas lieli un lepni, pār visiem varenajiem, lai tos pazemotu, 13 pār visiem Libānas augstajiem ciedru kokiem un pār Basanas ozoliem, 14 un pār visiem augstajiem kalniem un pakalniem, 15 pār visiem augstajiem torņiem un pār visiem stiprajiem mūriem, 16 pār visiem Taršišas kuģiem un pār visām lieliskajām laivām. 17 Tad cilvēku lepnība tiks pazemota un vīru augstprātība lauzta, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā. 18 Bet elka dieviem būs beigas.

Jesajas 1:16-31 16 Mazgājieties, šķīstaities, pārtrauciet savus ļaunos darbus Manu acu priekšā! Mitieties ļaunu darīt! 17 Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni! 18 Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna. 19 Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību. 20 Bet, ja jūs pretosities un nepaklausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo Tā Kunga mute to runājusi!" 21 Kā gan tik uzticīga pilsēta kļuvusi par netikli, Ciāna, kas bija agrāk pilna taisnības! Tur mājoja patiesība, bet tagad slepkavas! 22 Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem, tavs vīns ir atšķaidīts ar ūdeni. 23 Tavi pārvaldnieki ir atkritēji un zagļu biedri, tie ņem uzpirkšanas dāvanas un dzenas pēc peļņas; bāriņiem tie neizdod tiesas; atraitņu sūdzības nenonāk viņu priekšā. 24 Tādēļ saka tas Visuaugstākais, Tas Kungs Cebaots, Israēla Varenais: "Es remdēšu Savas dusmas Savu pretinieku ciešanās un Savu atriebību izgāzīšu pār Saviem ienaidniekiem! 25 Es vērsīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu tavus sārņus kā ar sārmu un aizmetīšu projām visu mazvērtīgo, kas tev piemaisīts. 26 Un Es tev došu atkal tiesnešus kā citkārt un padomdevējus kā sākumā. Tad tevi sauks atkal par taisnības pili, par uzticīgo pilsētu." 27 Ciāna tiks izglābta caur tiesu, un tie, kas tajā atgriežas, caur savu taisnīgumu. 28 Bet atkritēji un grēcinieki tiks iznīcināti visi kopā; kas no Tā Kunga atkāpjas, aizies bojā! 29 Viņi paliks kaunā to ozolu dēļ, par kuriem jums prieks, un nosarks to dārzu dēļ, kas jums tik mīļi! 30 Jo jūs būsit kā ozols, kura lapas savītušas, kā dārzs, kam nav ūdens! 31 Pat varenais būs kā pakulas un viņa darbs kā dzirkstele, tie sadegs kopā, un dzēsēja nebūs!

Lūkas ev. 21:20-33 20 Bet, kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. 21 Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā, 22 jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts. 23 Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu: 24 no zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekāms viņu laiki būs piepildīti. 25 Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. 26 Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. 27 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. 28 Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas." 29 Un Viņš tiem teica līdzību: "Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus, 30 kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. 31 Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība. 32 Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis. 33 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs!

Lūkas ev. 21:5-19 5 Kad daži norādīja uz Templi, cik bagāti tas greznots skaistiem akmeņiem un ziedotām dāvanām, Viņš sacīja: 6 "Nāks dienas, kad no tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs." 7 Tad viņi Tam vaicāja: "Mācītāj, kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?" 8 Viņš sacīja: "Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es tas esmu, - un: laiks ir atnācis, - bet nesekojiet viņiem! 9 Un, kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidieties! Jo visam tam vajag papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals." 10 Tad Viņš sacīja: "Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, 11 lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm. 12 Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ. 13 Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību. 14 Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities. 15 Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt. 16 Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs. 17 Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ. 18 Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs; 19 ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!

Jesajas grāmata 1 Parādības par Jūdu un Jeruzālemi, ko Jesaja, Amoca dēls, redzēja Jūdas ķēniņu Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā. 2 Klausaities, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā: "Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis. 3 Vērsis pazīst savu īpašnieku un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, Manai tautai nav par to nekādas izpratnes!" 4 Bēdas šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši To Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa novērsušies! 5 Pa kādu vietu jūs vēl vairāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja. 6 No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela, tikai vātis un brūces, un jauni ievainojumi, kas nav apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti; 7 jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi, jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscaur un pie tam kā svešu ļaužu postījumu sekas. 8 Pāri palikusi ir tikai Ciānas meita kā būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā, kā no visām pusēm ieslēgts sarga tornis. 9 Ja Tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis šo mazo atlikumu, mēs būtu kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai. 10 Klausaities Tā Kunga vārdus, jūs Sodomas valdnieki, atver savas ausis mūsu Dieva baušļiem tu, Gomoras tauta! 11 "Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuri?" saka Tas Kungs. "Man ir apnikuši jūsu aunu un baroto teļu dedzināmie upuri, Man netīk jēru un āžu asinis. 12 Kad jūs nākat rādīties Manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt Manus pagalmus? 13 Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upuri, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gan krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas! 14 Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami! 15 Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju Savas acis no jums, un, lai cik daudz jūs arī lūgtu, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas asinīm.